čakarēt

Latvian

Etymology

From čaka (“a stick with an offshoot to use as its handle”), a doublet of sakas, see there for more.

Pronunciation

IPA^(key): [t͡ʃɑk(ː)ɑreːˀt]

Verb

čakarêt (transitive, 2nd conjugation, present čakarēju, čakarē, čakarē, past čakarēju)

1. (dialectal) to poke, rummage through
2. (colloquial) to mess up
3. (colloquial) to sabotage, mess with

Conjugation

conjugation of čakarēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	čakarēju	čakarēju	čakarēšu	—
2nd pers. sg.	tu	čakarē	čakarēji	čakarēsi	čakarē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	čakarē	čakarēja	čakarēs	lai čakarē
1st pers. pl.	mēs	čakarējam	čakarējām	čakarēsim	čakarēsim
2nd pers. pl.	jūs	čakarējat	čakarējāt	čakarēsiet, čakarēsit	čakarējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	čakarē	čakarēja	čakarēs	lai čakarē
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	čakarējot		Present Active 1 (Adj.)		čakarējošs
Past	esot čakarējis		Present Active 2 (Adv.)		čakarēdams
Future	čakarēšot		Present Active 3 (Adv.)		čakarējot
Imperative	lai čakarējot		Present Active 4 (Obj.)		čakarējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		čakarējis
Present	čakarētu		Present Passive		čakarējams
Past	būtu čakarējis		Past Passive		čakarēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāčakarē		Infinitive (nenoteiksme)		čakarēt
Conjunctive 1	esot jāčakarē		Negative Infinitive		nečakarēt
Conjunctive 2	jāčakarējot		Verbal noun		čakarēšana

Coordinate terms

• sapist (“to fuck up”)