audacitas
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From audāx + -tās. The classical term is audācia. Compare the pair ferōcia and ferōcitās.
Pronunciation[edit]
- (Classical Latin) IPA(key): /au̯ˈdaː.ki.taːs/, [äu̯ˈd̪äːkɪt̪äːs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /au̯ˈda.t͡ʃi.tas/, [äu̯ˈd̪äːt͡ʃit̪äs]
Noun[edit]
audācitās f (genitive audācitātis); third declension (Medieval Latin)
Declension[edit]
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | audācitās | audācitātēs |
| Genitive | audācitātis | audācitātum |
| Dative | audācitātī | audācitātibus |
| Accusative | audācitātem | audācitātēs |
| Ablative | audācitāte | audācitātibus |
| Vocative | audācitās | audācitātēs |
Descendants[edit]
- → English: audacity
References[edit]
- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “audacitas”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC