velitor

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From vēles, vēlitis.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

vēlitor (present infinitive vēlitārī, perfect active vēlitātus sum); first conjugation, deponent

  1. to attack, skirmish

Conjugation

[edit]
   Conjugation of vēlitor (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vēlitor vēlitāris,
vēlitāre
vēlitātur vēlitāmur vēlitāminī vēlitantur
imperfect vēlitābar vēlitābāris,
vēlitābāre
vēlitābātur vēlitābāmur vēlitābāminī vēlitābantur
future vēlitābor vēlitāberis,
vēlitābere
vēlitābitur vēlitābimur vēlitābiminī vēlitābuntur
perfect vēlitātus + present active indicative of sum
pluperfect vēlitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vēlitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vēliter vēlitēris,
vēlitēre
vēlitētur vēlitēmur vēlitēminī vēlitentur
imperfect vēlitārer vēlitārēris,
vēlitārēre
vēlitārētur vēlitārēmur vēlitārēminī vēlitārentur
perfect vēlitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vēlitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present vēlitāre vēlitāminī
future vēlitātor vēlitātor vēlitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vēlitārī vēlitātum esse vēlitātūrum esse
participles vēlitāns vēlitātus vēlitātūrus vēlitandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
vēlitandī vēlitandō vēlitandum vēlitandō vēlitātum vēlitātū

References

[edit]
  • velitor”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • velitor in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.