ventito

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From ventō (I am wont to come) +‎ -itō (frequentative suffix).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

ventitō (present infinitive ventitāre, perfect active ventitāvī, supine ventitātum); first conjugation

  1. to be wont to come, come often, keep coming, resort

Conjugation

[edit]
   Conjugation of ventitō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ventitō ventitās ventitat ventitāmus ventitātis ventitant
imperfect ventitābam ventitābās ventitābat ventitābāmus ventitābātis ventitābant
future ventitābō ventitābis ventitābit ventitābimus ventitābitis ventitābunt
perfect ventitāvī ventitāvistī ventitāvit ventitāvimus ventitāvistis ventitāvērunt,
ventitāvēre
pluperfect ventitāveram ventitāverās ventitāverat ventitāverāmus ventitāverātis ventitāverant
future perfect ventitāverō ventitāveris ventitāverit ventitāverimus ventitāveritis ventitāverint
passive present ventitor ventitāris,
ventitāre
ventitātur ventitāmur ventitāminī ventitantur
imperfect ventitābar ventitābāris,
ventitābāre
ventitābātur ventitābāmur ventitābāminī ventitābantur
future ventitābor ventitāberis,
ventitābere
ventitābitur ventitābimur ventitābiminī ventitābuntur
perfect ventitātus + present active indicative of sum
pluperfect ventitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ventitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ventitem ventitēs ventitet ventitēmus ventitētis ventitent
imperfect ventitārem ventitārēs ventitāret ventitārēmus ventitārētis ventitārent
perfect ventitāverim ventitāverīs ventitāverit ventitāverīmus ventitāverītis ventitāverint
pluperfect ventitāvissem ventitāvissēs ventitāvisset ventitāvissēmus ventitāvissētis ventitāvissent
passive present ventiter ventitēris,
ventitēre
ventitētur ventitēmur ventitēminī ventitentur
imperfect ventitārer ventitārēris,
ventitārēre
ventitārētur ventitārēmur ventitārēminī ventitārentur
perfect ventitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ventitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present ventitā ventitāte
future ventitātō ventitātō ventitātōte ventitantō
passive present ventitāre ventitāminī
future ventitātor ventitātor ventitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ventitāre ventitāvisse ventitātūrum esse ventitārī ventitātum esse ventitātum īrī
participles ventitāns ventitātūrus ventitātus ventitandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ventitandī ventitandō ventitandum ventitandō ventitātum ventitātū

Synonyms

[edit]
[edit]

References

[edit]
  • ventito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • ventito”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • ventito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.