bāris

See also: baris, barış, and Barış

Latvian

Etymology

From the same stem as bārs (“lonely”) (q.v.), made into a second declension masculine noun (ending -is).

Pronunciation

• IPA^(key): [bàːɾis]

• Audio

  (file)

Noun

bāris m (2nd declension, feminine form: bāre)

1. (rare, usually genitive) (male) orphan (a boy who has lost one or both parents)

   bāra bērns, bārabērns ― orphan child

   kļūt par bāri ― to become an orphan

   netrūkst starp viņiem arī bāra bērnu, kam karš nolaupījis mātes glāstu un tēva padomu ― among them, thereis no shortage of orphan children, from whom the war stole (their) mother's caresses and (their) father's advice

Declension

Declension of bāris (2nd declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	bāris	bāri
accusative (akuzatīvs)	bāri	bārus
genitive (ģenitīvs)	bāra	bāru
dative (datīvs)	bārim	bāriem
instrumental (instrumentālis)	bāri	bāriem
locative (lokatīvs)	bārī	bāros
vocative (vokatīvs)	bāri	bāri

Synonyms

• bāra bērns, bārabērns
• bārenis

Related terms

• bārs

Verb

bāris

1. (with the particle esot) past conjunctive of bārt
2. (with the particle būtu) past conditional of bārt

Participle

bāris (definite bārušais)

1. having scolded; indefinite past active participle of bārt

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of bāris

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	bāris	bāruši		bārusi	bārušas
accusative (akuzatīvs)	bārušu	bārušus		bārušu	bārušas
genitive (ģenitīvs)	bāruša	bārušu		bārušas	bārušu
dative (datīvs)	bārušam	bārušiem		bārušai	bārušām
instrumental (instrumentālis)	bārušu	bārušiem		bārušu	bārušām
locative (lokatīvs)	bārušā	bārušos		bārušā	bārušās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—