delegatus
Jump to navigation
Jump to search
See also: delegátus
Latin[edit]
Etymology 1[edit]
Perfect passive participle of dēlēgō.
Participle[edit]
dēlēgātus (feminine dēlēgāta, neuter dēlēgātum); first/second-declension participle
- delegated; sent on a commission
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēlēgātus | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta | |
| Genitive | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgātī | dēlēgātōrum | dēlēgātārum | dēlēgātōrum | |
| Dative | dēlēgātō | dēlēgātō | dēlēgātīs | ||||
| Accusative | dēlēgātum | dēlēgātam | dēlēgātum | dēlēgātōs | dēlēgātās | dēlēgāta | |
| Ablative | dēlēgātō | dēlēgātā | dēlēgātō | dēlēgātīs | |||
| Vocative | dēlēgāte | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta | |
Etymology 2[edit]
Noun[edit]
dēlēgātus m (genitive dēlēgātūs); fourth declension
- assignment; delegation (financial, to a third party)
Declension[edit]
Fourth-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dēlēgātus | dēlēgātūs |
| Genitive | dēlēgātūs | dēlēgātuum |
| Dative | dēlēgātuī | dēlēgātibus |
| Accusative | dēlēgātum | dēlēgātūs |
| Ablative | dēlēgātū | dēlēgātibus |
| Vocative | dēlēgātus | dēlēgātūs |
References[edit]
- delegatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)