emunio

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /eːˈmuː.ni.oː/, [eːˈmuːnioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈmu.ni.o/, [eˈmuːnio]

Verb

ēmūniō (present infinitive ēmūnīre, perfect active ēmūnīvī or ēmūniī, supine ēmūnītum); fourth conjugation

1. to fortify, strengthen, defend (with a wall)

Conjugation

Conjugation of ēmūniō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmūniō	ēmūnīs	ēmūnit	ēmūnīmus	ēmūnītis	ēmūniunt
	imperfect	ēmūniēbam	ēmūniēbās	ēmūniēbat	ēmūniēbāmus	ēmūniēbātis	ēmūniēbant
	future	ēmūniam	ēmūniēs	ēmūniet	ēmūniēmus	ēmūniētis	ēmūnient
	perfect	ēmūnīvī, ēmūniī	ēmūnīvistī, ēmūniistī	ēmūnīvit, ēmūniit	ēmūnīvimus, ēmūniimus	ēmūnīvistis, ēmūniistis	ēmūnīvērunt, ēmūnīvēre, ēmūniērunt, ēmūniēre
	pluperfect	ēmūnīveram, ēmūnieram	ēmūnīverās, ēmūnierās	ēmūnīverat, ēmūnierat	ēmūnīverāmus, ēmūnierāmus	ēmūnīverātis, ēmūnierātis	ēmūnīverant, ēmūnierant
	future perfect	ēmūnīverō, ēmūnierō	ēmūnīveris, ēmūnieris	ēmūnīverit, ēmūnierit	ēmūnīverimus, ēmūnierimus	ēmūnīveritis, ēmūnieritis	ēmūnīverint, ēmūnierint
passive	present	ēmūnior	ēmūnīris, ēmūnīre	ēmūnītur	ēmūnīmur	ēmūnīminī	ēmūniuntur
	imperfect	ēmūniēbar	ēmūniēbāris, ēmūniēbāre	ēmūniēbātur	ēmūniēbāmur	ēmūniēbāminī	ēmūniēbantur
	future	ēmūniar	ēmūniēris, ēmūniēre	ēmūniētur	ēmūniēmur	ēmūniēminī	ēmūnientur
	perfect	ēmūnītus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēmūnītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēmūnītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmūniam	ēmūniās	ēmūniat	ēmūniāmus	ēmūniātis	ēmūniant
	imperfect	ēmūnīrem	ēmūnīrēs	ēmūnīret	ēmūnīrēmus	ēmūnīrētis	ēmūnīrent
	perfect	ēmūnīverim, ēmūnierim	ēmūnīverīs, ēmūnierīs	ēmūnīverit, ēmūnierit	ēmūnīverīmus, ēmūnierīmus	ēmūnīverītis, ēmūnierītis	ēmūnīverint, ēmūnierint
	pluperfect	ēmūnīvissem, ēmūniissem	ēmūnīvissēs, ēmūniissēs	ēmūnīvisset, ēmūniisset	ēmūnīvissēmus, ēmūniissēmus	ēmūnīvissētis, ēmūniissētis	ēmūnīvissent, ēmūniissent
passive	present	ēmūniar	ēmūniāris, ēmūniāre	ēmūniātur	ēmūniāmur	ēmūniāminī	ēmūniantur
	imperfect	ēmūnīrer	ēmūnīrēris, ēmūnīrēre	ēmūnīrētur	ēmūnīrēmur	ēmūnīrēminī	ēmūnīrentur
	perfect	ēmūnītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēmūnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēmūnī	—	—	ēmūnīte	—
	future	—	ēmūnītō	ēmūnītō	—	ēmūnītōte	ēmūniuntō
passive	present	—	ēmūnīre	—	—	ēmūnīminī	—
	future	—	ēmūnītor	ēmūnītor	—	—	ēmūniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēmūnīre	ēmūnīvisse, ēmūniisse	ēmūnītūrum esse	ēmūnīrī	ēmūnītum esse	ēmūnītum īrī
participles		ēmūniēns	—	ēmūnītūrus	—	ēmūnītus	ēmūniendus, ēmūniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēmūniendī	ēmūniendō	ēmūniendum	ēmūniendō	ēmūnītum	ēmūnītū

References

• “emunio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “emunio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• emunio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.