exheredo

Latin

Etymology

From ex- +‎ hērēs +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /eks.heːˈreː.doː/, [ɛks̠(ɦ)eːˈreːd̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ek.seˈre.do/, [eɡzeˈrɛːd̪o]

Verb

exhērēdō (present infinitive exhērēdāre, perfect active exhērēdāvī, supine exhērēdātum); first conjugation

1. to disinherit

Conjugation

Conjugation of exhērēdō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	exhērēdō	exhērēdās	exhērēdat	exhērēdāmus	exhērēdātis	exhērēdant
	imperfect	exhērēdābam	exhērēdābās	exhērēdābat	exhērēdābāmus	exhērēdābātis	exhērēdābant
	future	exhērēdābō	exhērēdābis	exhērēdābit	exhērēdābimus	exhērēdābitis	exhērēdābunt
	perfect	exhērēdāvī	exhērēdāvistī	exhērēdāvit	exhērēdāvimus	exhērēdāvistis	exhērēdāvērunt, exhērēdāvēre
	pluperfect	exhērēdāveram	exhērēdāverās	exhērēdāverat	exhērēdāverāmus	exhērēdāverātis	exhērēdāverant
	future perfect	exhērēdāverō	exhērēdāveris	exhērēdāverit	exhērēdāverimus	exhērēdāveritis	exhērēdāverint
passive	present	exhērēdor	exhērēdāris, exhērēdāre	exhērēdātur	exhērēdāmur	exhērēdāminī	exhērēdantur
	imperfect	exhērēdābar	exhērēdābāris, exhērēdābāre	exhērēdābātur	exhērēdābāmur	exhērēdābāminī	exhērēdābantur
	future	exhērēdābor	exhērēdāberis, exhērēdābere	exhērēdābitur	exhērēdābimur	exhērēdābiminī	exhērēdābuntur
	perfect	exhērēdātus + present active indicative of sum
	pluperfect	exhērēdātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	exhērēdātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	exhērēdem	exhērēdēs	exhērēdet	exhērēdēmus	exhērēdētis	exhērēdent
	imperfect	exhērēdārem	exhērēdārēs	exhērēdāret	exhērēdārēmus	exhērēdārētis	exhērēdārent
	perfect	exhērēdāverim	exhērēdāverīs	exhērēdāverit	exhērēdāverīmus	exhērēdāverītis	exhērēdāverint
	pluperfect	exhērēdāvissem	exhērēdāvissēs	exhērēdāvisset	exhērēdāvissēmus	exhērēdāvissētis	exhērēdāvissent
passive	present	exhērēder	exhērēdēris, exhērēdēre	exhērēdētur	exhērēdēmur	exhērēdēminī	exhērēdentur
	imperfect	exhērēdārer	exhērēdārēris, exhērēdārēre	exhērēdārētur	exhērēdārēmur	exhērēdārēminī	exhērēdārentur
	perfect	exhērēdātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	exhērēdātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	exhērēdā	—	—	exhērēdāte	—
	future	—	exhērēdātō	exhērēdātō	—	exhērēdātōte	exhērēdantō
passive	present	—	exhērēdāre	—	—	exhērēdāminī	—
	future	—	exhērēdātor	exhērēdātor	—	—	exhērēdantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		exhērēdāre	exhērēdāvisse	exhērēdātūrum esse	exhērēdārī	exhērēdātum esse	exhērēdātum īrī
participles		exhērēdāns	—	exhērēdātūrus	—	exhērēdātus	exhērēdandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		exhērēdandī	exhērēdandō	exhērēdandum	exhērēdandō	exhērēdātum	exhērēdātū

Descendants

• → French: exhéréder
• Galician: enxerdar

References

• “exheredo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “exheredo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• exheredo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to be disinherited: exheredari a patre