fonētiķe
Jump to navigation
Jump to search
See also: fonētiķē
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From fonētiķis (“phoneticist”) + -e (“fem.”).
Pronunciation[edit]
| (file) |
Noun[edit]
fonētiķe f (5th declension, masculine form: fonētiķis)
- (female) phoneticist (a specialist in phonetics)
Declension[edit]
Declension of fonētiķe (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | fonētiķe | fonētiķes |
| accusative (akuzatīvs) | fonētiķi | fonētiķes |
| genitive (ģenitīvs) | fonētiķes | fonētiķu |
| dative (datīvs) | fonētiķei | fonētiķēm |
| instrumental (instrumentālis) | fonētiķi | fonētiķēm |
| locative (lokatīvs) | fonētiķē | fonētiķēs |
| vocative (vokatīvs) | fonētiķe | fonētiķes |