hereditarius

Latin

Etymology

From hērēditās +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /heː.reː.diˈtaː.ri.us/, [heːreːd̪ɪˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /e.re.diˈta.ri.us/, [ered̪iˈt̪äːrius]

Adjective

hērēditārius (feminine hērēditāria, neuter hērēditārium); first/second-declension adjective

1. hereditary, inherited

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	hērēditārius	hērēditāria	hērēditārium		hērēditāriī	hērēditāriae	hērēditāria
Genitive	hērēditāriī	hērēditāriae	hērēditāriī		hērēditāriōrum	hērēditāriārum	hērēditāriōrum
Dative	hērēditāriō		hērēditāriō		hērēditāriīs
Accusative	hērēditārium	hērēditāriam	hērēditārium		hērēditāriōs	hērēditāriās	hērēditāria
Ablative	hērēditāriō	hērēditāriā	hērēditāriō		hērēditāriīs
Vocative	hērēditārie	hērēditāria	hērēditārium		hērēditāriī	hērēditāriae	hērēditāria

Descendants

Inherited through Vulgar Latin:

• Asturian: herederu
• Bourguignon: hairei
• French: héritier
• Occitan: eiretièr
• Portuguese: herdeiro
• Spanish: heredero

Borrowings:

• Catalan: hereditari
• English: hereditary
• French: héréditaire
• Italian: ereditario
• Portuguese: hereditário
• Romanian: ereditar
• Spanish: hereditario

References

• “hereditarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “hereditarius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• hereditarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• hereditarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.