judiciarius
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /i̯uː.di.kiˈaː.ri.us/, [i̯uːd̪ɪkiˈäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ju.di.t͡ʃiˈa.ri.us/, [jud̪it͡ʃiˈäːrius]
Adjective[edit]
jūdiciārius (feminine jūdiciāria, neuter jūdiciārium); first/second-declension adjective
- Alternative form of iudiciarius
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | jūdiciārius | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
| Genitive | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāriī | jūdiciāriōrum | jūdiciāriārum | jūdiciāriōrum | |
| Dative | jūdiciāriō | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | ||||
| Accusative | jūdiciārium | jūdiciāriam | jūdiciārium | jūdiciāriōs | jūdiciāriās | jūdiciāria | |
| Ablative | jūdiciāriō | jūdiciāriā | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | |||
| Vocative | jūdiciārie | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
References[edit]
- “judiciarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- judiciarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.