kols

See also: Kols and köls

Latvian

Kols

Etymology

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin cōlon (“a member of a verse of poem”), itself a borrowing from Ancient Greek κῶλον (kôlon, “a member, limb, clause, part of a verse”).

Pronunciation

(file)

Noun

kols m (1st declension)

1. (orthography) colon (the punctuation mark : which usually indicates a longer pause)

   kols ir ne vien gramatiski, bet arī jēdzieniski nosacīta pieturzīme... tas arvien norāda uz sekojošu paskaidrojumu ― the colon is a punctuation mark conditioned not only grammatically, but also conceptually... it always points to a following explanation

Declension

Declension of kols (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	kols	koli
accusative (akuzatīvs)	kolu	kolus
genitive (ģenitīvs)	kola	kolu
dative (datīvs)	kolam	koliem
instrumental (instrumentālis)	kolu	koliem
locative (lokatīvs)	kolā	kolos
vocative (vokatīvs)	kol	koli

See also

• interpunkcija
• pieturzīme

Punctuation marks (pieturzīmes):

• apostrofs ’ '
• daudzpunkte …
• defise ‐
• domuzīme —
• iekavas ( ) [ ] { }
• izsaukuma zīme ?
• jautājuma zīme !
• kols :
• komats ,
• pēdiņas “ ” « » „ “
• punkts .
• pusiekava )
• semikols ;
• slīpsvītra /
• vienpēdiņas ‘ ’
• zvaigznīte *

Swedish

Noun

kols

1. indefinite genitive singular of kol
2. indefinite genitive plural of kol

Anagrams

• klos, loks, solk