līdzskanis

Latvian

Līdzskaņi

Alternative forms

• (obsolete form) līdzskaņa

Etymology

A term coined by Atis Kronvalds in the second half of the 19th century, from līdz(i) (“(together) with”) +‎ skan(ēt) (“to sound”), made into a 2nd-declension noun (ending -is). It is a calque of German Mitlaut, from mit (“with”) and Laut (“sound”), itself a calque of Latin cōnsonans, from cōn- (“with”) and sonō (“to sound”).

It (and its alternative form līdzskaņa) competed with other proposed coinages, such as K. Biezbārdis' klaudzis and M. Kaudzīte's neskanis, until the end of the 19th century. After J. Endzelīns' and K. Mīlenbahs' 1907 Latviešu Gramatika, the form līdzskanis stabilized. It became accepted as a standard linguistic term in the 1920s.

Pronunciation

• IPA^(key): [līːdskanis]

(file)

Noun

līdzskanis m (2nd declension)

1. (phonetics, phonology) consonant (language sound pronounced with some kind of obstruction in the vocal tract)

   balsīgi un nebalsīgi līdzskaņi ― voiced and voiceless consonants

   dubultoti līdzskaņi ― double consonants

   līdzskaņu klasifikācija ― consonant classification

   cietais līdzskanis ― hard (i.e., non-palatalized) consonant

   mīkstais līdzskanis ― soft (i.e., palatalized) consonant

Declension

Declension of līdzskanis (2nd declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	līdzskanis	līdzskaņi
accusative (akuzatīvs)	līdzskani	līdzskaņus
genitive (ģenitīvs)	līdzskaņa	līdzskaņu
dative (datīvs)	līdzskanim	līdzskaņiem
instrumental (instrumentālis)	līdzskani	līdzskaņiem
locative (lokatīvs)	līdzskanī	līdzskaņos
vocative (vokatīvs)	līdzskani	līdzskaņi

Synonyms

• (obsolete terms) klaudzis, neskanis

Related terms

• divskanis
• patskanis
• skaņa, skanēt