sibilatrix
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
sībilō (“I whistle”) + -trīx (suffix forming feminine agent nouns)
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /siː.biˈlaː.triːks/, [s̠iːbɪˈɫ̪äːt̪riːks̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /si.biˈla.triks/, [sibiˈläːt̪riks]
Noun[edit]
sībilātrīx f (genitive sībilātrīcis); third declension
- (female) whistler
Declension[edit]
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | sībilātrīx | sībilātrīcēs |
| Genitive | sībilātrīcis | sībilātrīcum |
| Dative | sībilātrīcī | sībilātrīcibus |
| Accusative | sībilātrīcem | sībilātrīcēs |
| Ablative | sībilātrīce | sībilātrīcibus |
| Vocative | sībilātrīx | sībilātrīcēs |
Related terms[edit]
Descendants[edit]
- Translingual: Anas sibilatrix, Phacellodomus sibilatrix, Phylloscopus sibilatrix, Syrigma sibilatrix
References[edit]
- “sībĭlātrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- sībĭlātrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 1,436/1.